The Beatles

Savu artavu rokmūzikai, protams, ir devusi tieši šī popa un roka grupa no Liverpūles, Lielbritānijā. The Beatles jeb Bītli pastāvēja no 1960. līdz 1970. gadiem. Grupas slavas gados dalībnieki bija Džons Lenons, Pols Makartnijs, Džordžs Harisons un Ringo Stārs, lai gan pirms pirmā albuma izdošanas grupā darbojās arī Pīts Bests un Stjuarts Satklifs. Tā bija viena no komerciāli visveiksmīgākajām un kritizētākajām grupām populārās mūzikas vēsturē. Tās inovatīvajai mūzikai bija liela ietekme uz 1960. gadu kultūras veidošanos. Sākumā, kad no viņu galējā sastāva grupā spēlēja tikai Džons Lenons, grupas nosaukums bija "The Black Jacks". Nedaudz vēlāk viņi kļuva par "The Quarrymen", bet 1959. gada oktobrī nosaukums tika mainīts uz "Johnny and the Moondogs". No 1960. gada maija līdz augustam grupas nosaukums bija "The Silver Beetles". Augustā grupa ieguva tagadējo nosaukumu. Polu Makartniju grupā ieveda Lenons, bet Džordžu Harisonu grupā ieveda Makartnijs. Ringo Stāru, savukārt, viņi ieraudzīja kādas citas grupas koncertā.

1960. gada 16. augustā grupa devās uz Hamburgu. 4. oktobrī viņi sāka spēlēt Kaizerkelera klubā. Viņiem nācās spēlēt sešas līdz septiņas stundas dienā, septiņas dienas nedēļā. 21. novembrī Džordžs Harisons tika deportēts sakarā ar melošanu par savu vecumu. Nedēļu vēlāk deportēja arī Bestu un Makartniju, jo viņi izraisīja nelielu ugunsgrēku. Decembra vidū prom devās arī Džons Lenons, tomēr Stjuarts Satklifs palika kopā ar savu līgavu Astrīdu Kirheri un līdz ar to pameta grupu. 1961. gada aprīlī grupa atgriezās Hamburgā. Kamēr viņi spēlēja, Tonijs Šeridans sarunāja ar bītliem par to, ka viņi spēlēs mūziku Šeridana dziesmās. Slavenākā bija My Bonnie, kura bija augstu dažādos dziesmu topos. Viņi atgriezās trešo reizi no 1962. gada 13. aprīļa līdz 31. maijam. Tad viņi uzzināja par to, ka Stjuarts Satklifs ir miris no smadzeņu asiņošanas.

Vairākus gadus vēlāk, jau pēc bundzinieka nomaiņas uz Ringo Stāru, grupa ierakstīja savu pirmo albumu ar nosaukumu Please Please Me. Dziesma ar tādu pašu nosaukumu ieņēma 2. vietu Lielbritānijas pārdotāko singlu topā. Grupu sāka pamanīt svarīgi mūzikas kritiķi. "The Times" kritiķis Viljams Mens publicēja eseju slavējot vairākas grupas dziesmas. Pēc tam, kad grupa ieguva komerciālus panākumus arī Ziemeļamerikā, tika izziņoti koncerti ASV. 1964. gada 7. februārī tūkstošiem fanu Hītrovas lidostā māja grupas dalībniekiem, kuri kāpa lidmašīnā, kas veda viņus uz ASV. Tas bija grupas pirmais ceļojums pāri Atlantijas okeānam. Neskaitot pašus mūziķus, līdzi ceļā devās fotogrāfi, žurnālisti un Fils Spektors. Kad lidmašīna bija gatava nolaisties, pilots paziņoja pasažieriem: "Paziņojiet zēniem, ka viņus gaida liels pūlis." Tik liels cilvēku pieplūdums nebija gaidīts; grupas ierašanos Savienotajās Valstīs noskatīties atnāca trīs tūkstoši fanu.

Pēc preses konferences viņi tika iesēdināti limuzīnos un aizvesti uz Ņujorku. Sasniedzot "Plaza Hotel" viņus ielenca vēl viens fanu pūlis. Nākamajā dienā Džordžam Harisonam bija temperatūra, tādēļ mēģinājumā viņu aizvietoja Nīls Espinols. Grupas pirmā uzstāšanās notika 9. februārī, Eda Salivana šovā. Nākamajā rītā gandrīz katrs laikraksts ziņoja, ka "bītli bija tikai modes kliedziens". Pēc grupas panākumiem 1964. gadā Vee-Jay Records un Swan Records izmantoja savas iepriekš garantētās tiesības uz viņu dziesmām un vēlreiz tās izdeva ASV. Tās visas otro reizi sasniedza pārdotāko desmitnieku. 1964. gada vidū notika pirmie koncerti ārpus Ziemeļamerikas un Eiropas. Viņi devās koncerttūrē pa Austrāliju bez Ringo Stāra. Viņam bija nepieciešama mandeļu izgriešana, tāpēc viņa vietā bungoja Džimijs Nikols. Adelaidē viņus vēroja 300 tūkstoši cilvēku. Stārs atgriezās grupā 21. jūnijā, tad, kad viņi sāka spēlēt Jaunzēlandē.

1966. gada aprīlī grupa sāka ierakstīt jauno albumu Revolver. Grupa izpildīja savu pēdējo koncertu 1966. gada 29. augustā. Pols Makartnijs lūdza Tonijam Berovam ierakstīt koncertu, tomēr 30 minūšu garais ieraksts izbeidzās pēdējās dziesmas vidū. Koncerta kopgarums bija nedaudz zem 35 minūtēm. Kopš tā laika grupa koncentrējās uz dziesmu rakstīšanu. Mazāk nekā septiņus mēnešus pēc Revolver ierakstīšanas viņi atgriezās Abbey Road Studios, lai ierakstītu Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band, kurš tika izdots 1967. gada 1. jūnijā un ierakstīts 128 dienas.

1967. gada 25. jūnijā bītlu uzstāšanos televīzijā tiešraidē skatījās apmēram 400 miljoni cilvēku visā pasaulē. Pārraides nosaukums bija "Our World". Tiešraidē no televīzijas studijas studijas tika ierakstīta arī viņu jaunā dziesma "All You Need Is Love", pavadījuma radīšana šai dziesmai tika gatavota piecas dienas. Grupas biznesa afēras sāka atklāties, kad grupas menedžeris Braiens Epšteins nomira no narkotiku pārdozēšanas. 1967. gada beigās britu prese pirmo reizi smagi kritizēja bītlus par viņu filmu Magical Mystery Tour. Daļai kritikas par iemeslu kalpoja fakts, ka filmā bija liela nozīme krāsām, bet tolaik krāsu televīzija Lielbritānijā bija retums. Filmas skaņu celiņš Lielbritānijā tika izdots kā dubultā EP plate, bet ASV kā LP plate.

1968. gada sākumu bītli pavadīja Rišikešā, Indijā, mācoties meditāciju pie Mahariši Maheša Jogi. Vēlāk Lenons un Makartnijs devās uz Ņujorku, lai paziņotu par Apple Corps izveidošanu. Tā paša gada vidū grupa bija ļoti aizņemta ar albuma The Beatles, ierakstīšanu. Kas vēlāk fanu aprindās kļuva pazīstams kā "Baltais albums", jo tā vāks bija pilnīgi balts. Grupas dalībnieki sāka strīdēties un Ringo Stārs pat uz laiku pameta grupu. Atlikušo trijnieku tas neapstādināja, jo Makartnijs spēlēja bungas dziesmās "Martha My Dear", "Wild Honey Pie", "Dear Prudence" un "Back in the USSR". Viens no strīdu iemesliem bija tas, ka Lenona jaunā draudzene Joko Ono bija blakus mūziķim gandrīz visās sesijās, kā arī tas, ka citi uzskatīja Makartniju par pārāk dominējošu. Turklāt, Harisonam bija grūti savas dziesmas ielikt albumos.

Biznesa jomā Makartnijs vēlējās, lai Lī Īstmens, viņa toreizējās draudzenes Lindas Īstmenas tēvs, kļūtu par jauno menedžeri, tomēr citi vēlējās ņujorkieti Alenu Kleinu. Visi iepriekšējie grupas lēmumi bija vienbalsīgi, tomēr šoreiz kvartets nespēja vienoties. Lenons, Harisons un Stārs uzskatīja, ka Īstmeni nostādīs Makartnija intereses augstāk par pārējās grupas interesēm. 1971. gadā noskaidrojās, ka Kleins nozadzis 5 miljonus sterliņa mārciņu no grupas īpašumiem. 1973. gadā Lenons atzinās Makartnijam, ka viņiem vajadzēja strādāt ar Īstmena menedžmentu. Tas palīdzēja izbeigt viņu domstarpības, taču ne pilnībā. Viņi vairs nekad neko neierakstīja kopā. Lenons tika nošauts 1980. gada 8. decembrī. Daudzus gadus vēlāk, projekta "Bītlu Antoloģija" ietvaros Makartnijs atzina: "Atskatoties atpakaļ, es saprotu, kāpēc pārējie domāja, ka viņš Lī Īstmens bija par mani un pret viņiem."

Pēc grupas izjukšanas, visi dalībnieki izdeva soloalbumus septiņdesmito gadu sākumā, ieskaitot Lenona John Lennon/Plastic Ono Band (1970), Makartnija Ram (1971) un Harisona All Things Must Pass (1970). Dažu albumu radīšanā sadarbojās vairāki bītli, Stāra albums Ringo (1973) bija vienīgais, kura radīšanā piedalījās visi četri, lai gan dažādās dziesmās. 1994. gada februārī, trīs vēl dzīvie bītli apvienojās lai pabeigtu Lenona nepabeigtos ierakstus. "Free As A Bird" bija pirmā dziesma "Bītlu Antoloģijas" albumā, kā arī tika izdots kā singls 1995. gada decembrī. "Real Love" sekoja 1996. gada martā. Arī "Real Love" bija iekļauta "Bītlu Antoloģijas" sērijā. Klauss Vormans, kurš pazina bītlus jau kopš viņu dienām Hamburgā, un pat izdomāja albuma "Revolver" dizainu, izdomāja arī Bītlu Antoloģijas vāku konceptu.

Viņi joprojām ir neticami populāri. 450 000 albuma "Anthology 1" kopijas bija pārdotas jau pirmajā pārdošanas dienā, sasniedzot vislielāko pārdoto eksemplāru skaitu pirmajā dienā kādam albumam. 2000. gadā kompilācijas albuma "1" 3.6 miljoni kopiju tika pārdoti pirmajā nedēļā, kamēr pirmajās trijās nedēļās tika pārdoti 12 miljoni eksemplāru, padarot to par albumu, kurš tika pārdots visātrākajos tempos, kā arī par pārdotāko 2000. gada albumu. Kolekcija arī ieguva pirmo vietu ASV un vēl 33 citās valstīs.

Albumi:

* Please Please Me (1963)
* With The Beatles (1963)
* A Hard Day's Night (1964)
* Beatles for Sale (1964)
* Help! (1965)
* Rubber Soul (1965)
* Revolver (1966)
* Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band (1967)
* The Beatles (aka White Album) (1968)
* Yellow Submarine (1969)
* Abbey Road (1969)
* Let It Be (1970)